MEDĪBAS
BRIEŽI
Brieža populācija Latvijā ir ļoti liela, jo šie dzīvnieki labi jūtas jauktos mežos un atklātās mežaudzēs, kur ziemā veido ganāmpulkus, lai aizsargātos, bet vasarā izklīst, lai ganītos tādos reģionos kā Kurzeme. Pēdējo divu desmitgažu laikā šo majestātisko dzīvnieku populācija ir strauji pieaugusi, sasniedzot aptuveni 30 000 tūkstošus, pateicoties dzīvotnes atjaunošanai un apsaimniekošanai. Tie ir sabiedriski un modri dzīvnieki, kurus riesta laikā bieži vada dominējošie brieži, kas bauro, lai piesaistītu mātītes un aizstāvētu teritoriju.
To medības var būt samērā grūtas, īpaši trofeju briežu gadījumā, jo tie ir grūti notverami un tos ļoti ietekmē cilvēku darbības. Bet šeit, mūsu medību teritorijā, mums ir izdevies izveidot ekosistēmu, kas medniekiem ļauj pilnībā izbaudīt šo medību pieredzi.
MEŽA CŪKAS
Latvijas mežacūkas klejo pa blīviem mežiem, lauksaimniecības zemēm un krūmājiem, meklējot barību, piemēram, ozolzīles, saknes un kultūraugus, veidojot ģimenes grupas, ko sauc par bariem, kas drošības nolūkā turas kopā. To populācija gadu gaitā ir svārstījusies, bet tās joprojām ir inteliģentas ar labu atmiņu, kas ātri pielāgojas draudiem.
Mežacūku medības nav pārāk grūtas iesācējiem, jo tās ir sastopamas lielā skaitā un aktīvas visa gada garumā, bet to ātrums un piesardzība var padarīt medības izaicinošas.
STIRNĀŽI
Stirnāži mīl Latvijas daudzveidīgās ainavas – no lapu koku mežiem un lauksaimniecības zemēm līdz pļavām un purviem, kur tie dzīvo vienatnē vai nelielās ģimenes grupās, barojoties ar maigiem augiem un paliekot modri, lai ar savām asajām maņām izvairītos no plēsējiem, piemēram, lūšiem vai vilkiem. To populācija pieaug, bet dažkārt saskaras ar plēsēju spiedienu un dzīvotnes izmaiņām, kas padara tos par izturīgu sugu, kas labi pielāgojas.
Stirnāža medības netiek uzskatītas par grūtām, bet tās var kļūt izaicinošas to nervozitātes un ātrās bēgšanas dēļ, bieži vien ir nepieciešama klusa izsekošana vai saukšana.
ALNIS
Aļņi dzīvo Latvijas ziemeļu mežos, purvos un upju krastos, barojas ar ūdens augiem un koku mizām, un galvenokārt dzīvo vientuļnieku dzīvi, izņemot riesta laiku, kad tēviņi kļūst teritorāli un plaši klejo.
Aļņu medības ir ļoti sarežģītas un izaicinošas, jo to milzīgais izmērs un populācija, padara tās par izturības un stratēģijas pārbaudi ikvienam.
VILKI
Latvijas vilki medībām un dzīvošanai dod priekšroku dziļiem mežiem un augstiem purviem, dzīvojot cieši saistītās 4–8 locekļu baros, kas sadarbojas, lai nomedītu tādu medījumu kā briedi vai mežacūkas, un kuru teritorijas aizņem līdz pat 300 kvadrātkilometriem. Vilki ir gudri un pielāgojami, sazinās ar gaudošanu un, izvairās no cilvēkiem.
Vilku medības ir diezgan grūtas to inteliģences, barības dinamikas un plašo teritoriju dēļ, tāpēc ir nepieciešamas tādas taktikas kā izsekošana vai ēsmu izlikšana saskaņā ar stingrām kvotām.
Juridiskās procedūras ārvalstu medniekiem
Kā viena no vadošajām ētiskas un ilgtspējīgas medības vietām Baltijas valstīs, Latvija piedāvā aizraujošas iespējas. Tomēr, lai nodrošinātu nevainojamu un atbilstošu pieredzi, ārvalstu medniekiem ir jāievēro konkrētas juridiskās procedūras. Šos noteikumus reglamentē Latvijas Medību likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi, kurus administrē Valsts mežu dienests.
IEBRAUKŠANAS VĪZU PRASĪBAS
ES/EEZ pilsoņi: īslaicīgai uzturēšanās (līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā) vīza nav nepieciešama. Latvijā var iebraukt ar derīgu pasi vai personas apliecību.
Ārvalstu pilsoņi, kas nav ES/EEZ pilsoņi: Parasti uzturēšanās līdz 90 dienām ir nepieciešama Šengenas vīza (C tips), ja vien jūsu valstij nav bezvīzu režīma līgums ar Latviju. Pieteikties var Latvijas vēstniecībā vai konsulātā savā valstī, uzrādot uzturēšanās mērķa apliecinājumu.
2. LATVIJAS MEDĪBU ATĻAUJAS SAŅEMŠANA
Ārvalstu medniekiem nav jākārto Latvijas mednieka eksāmens, ja jums ir derīga medību licence no jūsu dzīvesvietas valsts. Tā vietā pieteikties uz pagaidu Latvijas Republikas medību atļauju, kas ļauj jums medīt legāli jūsu uzturēšanās laikā.
Pieteikšanās process:
Pieteikumu iesniedziet personīgi, pa pastu vai elektroniski VMD tīmekļa vietnē (vmd.gov.lv) vismaz 2–4 nedēļas pirms ceļojuma.
Iesniedziet: pases kopiju, savas valsts medību licences kopiju un, ja nepieciešams, pierādījumu par iepriekšēju medību pieredzi.
Samaksājiet maksu VMD birojā Rīgā vai tiešsaistē. 1 dienas atļauja: 14,23 EUR ; 10 dienu atļauja: 35,57 EUR; sezonas atļauja: 99,60 EUR.
Gadā tiek izsniegti aptuveni 1000 atļauju ārvalstniekiem, kas nav Latvijas rezidenti, tāpēc pieteikties vajadzētu savlaicīgi, īpaši attiecībā uz sezonas augstāko punktu. Atļaujā ir norādītas atļautās sugas, teritorijas un datumi, pamatojoties uz Latvijas medību kalendāru.
3. ŠAUJAMieroču IMPORTS UN ATĻAUJAS
Latvija stingri regulē šaujamieročus saskaņā ar Ieroču aprites likumu. Ārzemju mednieki var importēt un lietot medību šautenes, bet jums ir jāiegūst īpašas atļaujas to pagaidu importam un nēsāšanai.
Prasības visiem ārzemniekiem:
– Jūsu šaujamierocis ir jābūt likumīgi reģistrētam jūsu dzimtenē, un jums ir nepieciešama derīga šaujamieroču licence no turienes.
– Vismaz 2 nedēļas iepriekš piesakieties Latvijas Valsts policijā, lai saņemtu Latvijas šaujamieroču nēsāšanas atļauju un pagaidu ievešanas sertifikātu. Pieteikumu var iesniegt pa e-pastu (lasn@vp.gov.lv) vai personīgi Stabu ielā 89, Rīgā.
– Nepieciešamie dokumenti: pases kopija, medību atļaujas kopija, šaujamieroča reģistrācijas apliecības kopija (norādot ražotāju, modeli, sērijas numuru un kalibru) un medību uzaicinājuma vēstule no mūsu kluba. (To nodrošinām mēs).
– Atļauja ļauj nēsāt ieroci tikai medību laikā, citos gadījumos tas jāuzglabā drošā vietā.
Transportēšanas noteikumi un aizliegtās preces:
Šaujamieroči jābūt neielādētiem, slēgtā futrālī un jādeklarē muitas iestādē pēc ierašanās. Munīcijas daudzums ir ierobežots atbilstoši jūsu vajadzībām. Eksportam piemēro līdzīgus noteikumus.
Medībās parasti nav atļauts izmantot automātiskos ieročus, skaņas slāpētājus (izņemot gadījumus, kad tie ir apstiprināti) un pistoles.